ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI Pirms lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Bezrecepšu zāles.

Homeopātija – nākotnes medicīna

Ārstniecības preparāta izvēla, kas atbilst līdzības principam ir efektīvas homeopātiskās ārstēšanas pamatprincips.

Cita homeopātisko zāļu īpatnība ir aktīvās vielas niecīgās devas.

Ja nozīmētu homeopātiskās vielas parastās nehomeopātiskās devās, radīsies vienādu simptomu summārais efekts un slimība saasināsies.

Tādēļ homeopātiskajām devām jābūt subminimālām, subfarmakoloģiskām, subfizioloģiskām un intaktām attiecībā pret veseliem orgāniem un audiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Homeopātiskās zāles tiek ražotas saskaņā ar noteiktām prasībām. Kā jau tika minēts, tajās ir ļoti mazas aktīvās vielas devas.

 

Šo zāļu ražošanas procesā to atšķaida desmitiem, simtiem un tūkstošiem reižu līdz tiek iegūts visaugstākais atšķaidījuma līmenis. Pēc katras atšķaidīšanas homeopātiskās zāles sakrata. Šo procesu sauc par potencēšanu, bet preparātu par potencētu (homeopātiskajai terminoloģijai ir vēsturisks raksturs, kas nav daudz mainījies kopš Hānemaņa laikiem). Pateicoties tieši potencēšanai, zāles kļūst par homeopātisku un tieši potencētās vielas iedarbojas uz pacientu.

 

Mūsdienu fizika ir pierādījusi, ka potencēšanai ir dziļa jēga. Vielas atšķaidīšanas un kratīšanas laikā šķīdinātājmolekulas izkārtojas šķīdinošās vielas laukā noteiktā „kopu” kārtībā, tās it kā atceras šīs vielas individuālo informāciju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pat, ja atšķaidījums ir ļoti augsts, t.i., kad sākotnējās vielas molekulas gandrīz nav palikušas, „kopas” saglabā savu struktūru un par to informē sākotnējo vielu.

 

Pareizi lietotu homeopātisko zāļu ārstnieciskais spēks nebūt nav mazāks kā alopātiskām zālēm (visām pārējām, izņemot homeopātiskās), reizēm pat pārspēj tās.

Homeopātiju un alopātiju vieno viens mērķis – ar zāļu palīdzību izārstēt slimniekus vai vismaz uzlabot viņu veselības stāvokli. Homeopātiskās un alopātiskās metodes atšķirības būtība ir dalīts skats uz slimības izcelsmi un ārstēšanas principiem.

 

Alopātiskās ārstēšanas pamatā – (simptomu) slimības rašanās iemeslu novēršana.

 

Pareizi izvēlēta alopātiskā ārstēšana visbiežāk balstās uz pretējiem slimības attīstības faktoriem (piem., infekcijas slimību ārstēšana ar antibiotikām). Homeopātija, pirmām kārtām, novērtē cilvēka konstitucionālo tipu un slimības simptomus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pēdējā laika parādījušies dabīgās vides izzušanas draudi, un mēs ar bažām vērojam kā tas ietekmē mūsu organismus.

Augošs alerģisko slimību skaits, jaunas slimības, kas rodas medikamentu ietekmes rezultātā, pret antibiotikām rezistentas mikroorganisku formas. Tas viss liek ārstiem pārvērtēt zāļu izrakstīšanas robežas. Pateicoties zinātnes evolūcijai izveidojies plašāks skats uz medicīnu. Tas ļauj atklāt un izprast organismu kopumā, un noregulēt tajā notiekošos fizioloģiskos procesus.

 

Šobrīd ārsti cenšas ņemt vērā dzīvās bioloģiskās sistēmas

(daba-cilvēks) saikni

un ņemt talkā dabīgos ārstniecības līdzekļus.

Mūsdienās mediķiem

ir radusies

nepieciešamība

paaugstināt

terapeitiskās

medicīnas

iespējas.

Tieši homeopātija

 ir tāda sistēma,

kuru kā

ārstēšanas

metodi jau

piedāvāja 200 gadus

senāk Leipcigas

universitātes docents Zāmuels Hānemanis.

Homeopātiskā ārstniecības metode ātri iekaroja pasauli un kļuva populāra ne tikai Eiropas valstīs, bet arī Amerikā, Āzijā, Austrālijā un Āfrikā. 19. Gs. vidū Hānemaņa idejas sasniedza arī Lietuvu un Latviju.

 

Šobrīd ārsti cenšas ņemt vērā dzīvās bioloģiskās sistēmas (daba-cilvēks) saikni un ņemt talkā dabīgos ārstniecības līdzekļus.

Mūsdienās mediķiem ir radusies nepieciešamība paaugstināt terapeitiskās medicīnas iespējas.

Tieši homeopātija ir tāda sistēma, kuru kā ārstēšanas metodi jau piedāvāja 200 gadus senāk Leipcigas universitātes docents Zāmuels Hānemanis.

Homeopātiskā ārstniecības metode ātri iekaroja pasauli un kļuva populāra ne tikai Eiropas valstīs, bet arī Amerikā, Āzijā, Austrālijā un Āfrikā. 19. Gs. vidū Hānemaņa idejas sasniedza arī Lietuvu un Latviju.

 

Mūsdienās savā ārstniecības praksē homeopātiju lieto 40% Lielbritānijas ārstu, 32% - Francijas, 25% - Vācijas.

Ko var teikt par homeopātiju gandrīz pēc 200 gadiem tās lietošanas? Homeopātija ir terapeitiska metode balstīta uz klīniskiem novērojumiem, kas uzkrājusi daudzgadīgu pieredzi. Homeopātiskā metode ir individuāla, tā ārstē organismu kopumā, nevis atsevišķus tā orgānus. Katrs slimnieks slimības simptomus izjūt atšķirīgi. Homeopātiskā metode speciālistu rokās nosaka panākumus, īpaši hronisku un grūti ārstējamu slimību uzveikšanā.

 

Homeopātijai kā mazu devu terapijai ir daudz priekšrocību. Lielāko daļu homeopātisko preparātu var izmantot ne tikai pieaugušo, bet arī mazu bērnu un grūtnieču ārstēšanā. Nav vienkārši izskaidrot šīs interesantās, reizēm nepietiekoši novērtētās ārstniecības metodes principus.

 

Homeopātijas pirmatklājējs Z. Hānemanis par jauno ārstniecības metodi rakstīja, ka ir visai iespējams, ka ārstniecības līdzekļi palīdz atbrīvoties no kaitēm, analoģiskām tām, ko paši izraisa (Similia similibus curantur – līdzīgs jāārstē ar līdzīgu). Šo principu var ilustrēt ar sekojošu piemēru: ja vakarā iedod cilvēkam stipru kafiju, tas var provocēt bezmiegu, uz kuru reaģē viss cilvēka organisms – tas mēģina nomākt kafijas iedarbību. Cilvēkam, kas cieš no bezmiega ārsts – homeopāts bieži nozīmē kafijas preparātu, kas izraisa tās pašas nomākšanas reakcijas un normalizē miegu.

 

 

 

 

 

Saskaņā ar homeopātisko zinātni, slimības simptomi ir organisma reakcija, kurš cenšas izveseļoties. Savādāk sakot, organisms izveseļojas, tādēļ, ka tiek stiprināts.

Homeopātisko zāļu iedarbība balstās uz pieņēmumu, ka cilvēka organisms ir pašregulējoša, pašuzlabojoša sistēma, kuru var ietekmēt no āras. Homeopātija ir regulējoša terapija, kad ar jau minēto līdzības principu maigi un pamatīgi tiek koriģēti dzīvo organismu aizsargmehānismi (ne tikai cilvēku, bet arī dzīvnieku un augu). Tiek koriģēti tieši tur, kur traucēti.

 

                    Homeopātija kā

                   zinātne prasa no

              ārsta īpašas garīgas

                  un intelektuālas

          īpašības, bet galvenais

               – cilvēka kā vienota

                veseluma izpratni.

                Tāpēc labu ārstu-

                     homeopātu ir

                     ļoti maz, viņi ir

                     unikāli, viņu

            ārstēšanas rezultāti ir

                  izcili. Diemžēl

                    pēdējā laikā

                   homeopātijas

            renesanses apstākļos

           ir parādījušies daudz

         pseidohomeopātu,

         kuriem nav pietiekošu

      zināšanu un kuri tiecas pēc bagātības. Viņu plaukstošā klīniskā prakse diskreditē homeopātiju kā zinātni. Tāpēc, ja Jūs izlemtu ārstēties pie homeopāta, nekautrējieties jautāt, kādā iestādē viņš ieguvis izglītību un kur stažējies. Pienācīgā veidā sagatavots, kvalificēts ārsts-homeopāts neļaus Jums vilties.

 

Mūsdienu homeopātiskās zāles var sadalīt divās lielās grupās. Pirmā grupa sastāv no homeopātiskiem monopreparātiem, kuri sastāv tikai no viena komponenta. Otra grupa – kompleksās homeopātiskās zāles, kuru sastāvā ietilpst vairākas aktīvas vielas. Tās var nozīmēt arī citi vispārējās prakses ārsti, un bezrecepšu zāles var ieteikt arī farmaceiti.

 

Ārstu-homeopātu ilggadīgā pieredze pacientu ārstēšanā ar diviem un vairākiem monopreparātiem liecina par šādas ārstēšanas efektivitāti.

Tā nav dažādu slimību individuālā ārstēšanas metode, bet iespēja „pārvarēt” visvairāk izplatītās slimības ar minimālu zāļu daudzumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Homeopātisko kompleksu nozīmēšanas lietderību motivē tas, ka monopreparāti, no kuriem sastāv homeopātiskie kompleksi, papildina, bet reizēm pat pastiprina viens otra iedarbību. Universālās bezrecepšu kompleksās zāles var palīdzēt arī pacientiem, kuri ārstējas mājās.

 

 

Kompleksā homeopātija, salīdzinājumā ar nekomplekso, ir vieglāka terapeitiskā sistēma, jo tā balstās uz vispārēju medicīnas terminoloģiju un parastu klīnisku diagnostiku. Ar kompleksām homeopātiskām (tāpat kā ar citām nehomeopātiskām) zālēm veic standarta klīniskos pētijumus

 

Būtiska atšķirība ir tas, ka homeopātisko zāļu klīniskie pētījumi uzreiz tiek īstenoti uz cilvēkiem, nevis uz dzīvniekiem. Šis fakts vēlreiz pierāda to nekaitīgumu un harmonisku iedarbību uz cilvēka organismu.

 

 

 

 

 

Visai šajā vietnē esošai informācijai ir tikai informatīvs raksturs. Saslimšanas gadījumā griezieties pie ārsta vai farmaceita. Attēlotajām personām ir tikai ilustratīva nozīme.

 

©2016 UAB „MITELA“ . Reklāmas devējs – SIA „Mitela”.